Sandra Strēle

Veltījums baseinam, kuru es gaidīju visu bērnību

BĒRNĪBĀ VIENMĒR SAPŅOJU PAR BASEINU.

SAPŅOJU, KA TAS ATRASTOS TIEŠI PIE MANAS MĀJAS.

TĀ, LAI VARĒTU ATVĒRT DURVIS

UN IERAUDZĪT ZILGANZAĻO ŪDENI,

KĀDU TO IEKRĀSO FLĪŽU TOŅI.

UZ SAVAS MĀJAS DURVĪM UZGLEZNOJU BASEINU.

UN PIELĪMĒJU PELDĒTĀJU FIGŪRAS.

TAGAD MAN PIE MĀJAS TIEŠĀM BIJA BASEINS.

OTRĀ DURVJU PUSĒ BIJA FLĪŽU SIENA.

TIKAI TAGAD SAPROTU,

KA JAU SĀKOTNĒJI BIJU AIZMIRSUSI UZKLĀT HIDROIZOLĀCIJU.

STARP FLĪZĒM UN ARĪ UZ TĀM SĀKA AUGT ZĀLE.

LAIKAM NO STĀVOŠĀ ŪDENS.

JO BASEINĀ JAU PELDĒJA TIKAI PIELĪMĒTĀS FIGŪRAS.

ES TAJĀ NEPELDĒJU.

JO PĀRĀK RETI BIJU MĀJĀS.

Māksliniecei Sandrai Strēlei ir maģistra grāds Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozarē, pirms tam kā apmaiņas studente papildinājusi savu pieredzi un zināšanas Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Veidojusi vairākas personālizstādes, par divām no tām – “Melanholija” un “Nostalģija” – tikusi nominēta “Kilograms kultūras” Vizuālās mākslas kategorijās. S. Strēle bieži sevi ir pierādījusi starptautiski, gūstot balvas un stipendijas, viņas mākslas darbi ir Lietuvas mākslas muzeja kolekcijā un vairākās privātkolekcionāru rokās. Lielākoties S. Strēle glezno lielformātā, savos mākslas darbos atainojot sadzīves mirkļu fiksācijas par vientuļām vietām, aizmirstiem pagalmiem vai gaiši skumjiem notikumiem, kā, piemēram, viņas nesenākā darbu sērija “Nenotikušās izstādes”.